No Comments

Likumdošana

PRO-DEV-24-SIA_parvaldnieka-likumdosana-apsaimniekotajs

Šajā sadaļā atradīsiet kopsavilkumu un norādes uz pēdējiem apsaimniekošanu regulējošajiem likumiem, MK noteikumiem un aktiem.

Tostarp informācija par īpašuma pārvaldības formām, atbilstošo lēmumu pieņemšanas procesu, atbildību, tiesībām, lai izvēlētos optimālu apsaimniekošanas modeli savai situācijai, zinātu savas tiesības un iespējas.

Informāciju par dzīvokļu īpašnieku tiesībām, pienākumiem un atbildību, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību atradīsiet Dzīvokļa īpašuma likumā.
Obligāti veicamās darbības pārvaldīšanas pakalpojuma ietvaros, pārvaldīšanas līguma nosacījumi, pārvaldnieka atbildība un citi saistītie jautājumi atrodami Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Konspektīvu kopsavilkumu par dzīvokļa īpašnieku un apsaimniekotāja attiecībām no juridiskā viedokļa atradīsiet šeit.

Zemāk piedāvājam iepazīties ar noderīgu informāciju par konkrētiem ar apsaimniekošanu saistītiem jautājumiem.

Par dzīvojamās telpas īres jautājumiem

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksa ikgadējā noteikšanas kārtība.
Pušu (īpašnieku kopsapulces un apsaimniekotāja) saistošie pienākumi un atbildības apsaimniekošanas maksas noteikšanā, apstiprināšanā un norēķinu veikšanā.
Saite uz aktuālo likumdošanu

Ūdens zudumi un to aprēķināšanas kārtība

Ūdens zudumu aprēķina kārtība un sadale apmaksai, ja dzīvojat mājā, ko apsaimnieko:
– valsts dzīvojamās mājas vadītājs vai apsaimniekošana tiek nodrošināta ar pašvaldības starpniecību;
– māju apsaimnieko SIA, kas nav pašvaldības uzņēmums.
Kā rīkoties, ja ūdens zudumi ir neproporcionāli lieli.
Saite uz aktuālo likumdošanu

Par rēķinos norādīto informāciju

Pakalpojuma sniedzēja pienākumi korektas informācijas par saviem sniegtajiem pakalpojumiem atspoguļošanā rēķinos. Noteikumi, kas atrunā prasības cenas uzrādīšanai par sniegtajiem pakalpojumiem.
Strīdu risināšanas kārtība un institūcijas, kur vērsties, gadījumos, ja ar pakalpojuma sniedzēju neizdodas panākt vienotu sapratni par rēķinā atspoguļoto informāciju.Saite uz aktuālo likumdošanu

Par apkures tarifiem

Apkures tarifu noteikšana, atbildīgā institūcija, kas nosaka aprēķina metodoloģiju, informācija par noteiktajiem tarifiem.
Saite uz aktuālo likumdošanu

Par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtību

Likumdošana, kas atrunā kārtību, kādā ir paredzēts segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus. Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka maksas par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu aprēķina un apstiprināšanas kārtību.
Saite uz aktuālo likumdošanu

Par tiesībām iepazīties ar tāmi

Likumdošana, kas regulē dzīvokļa īpašnieka tiesības iepazīties ar aprēķināto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam kalendāra gadam, kā arī par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas izlietojumu par iepriekšējo periodu. Formāts, kādā šī informācija jānodrošina.
Saite uz aktuālo likumdošanu

Par apsaimniekošanas līgumiem

PTAC pilnvaras līgumu vērtēšanā, līgumu slēgšanas brīvība.
Saite uz aktuālo likumdošanu

Dzīvokļu īpašnieku kopība un tās lēmumi

Dzīvokļu īpašnieku tiesības nosaka Dzīvokļa īpašuma likums un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums.
Saite uz aktuālo likumdošanu

No Comments

Energoefektivitātes paaugstināšana

PRO-DEV-24_energoefektivitates-paaugstinasana-ALTUM-ERAF

Ar ko sākt?

Lai veiktu daudzdzīvokļu mājas siltināšanu ar ERAF līdzfinansējumu, ir jāizpilda virkne nosacījumu, no kuriem pirmais un visbūtiskākais ir dzīvokļu īpašnieku lēmums par mājas renovāciju, kam nepieciešams 2/3 dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku balsu.

Vienkāršoti skatoties, energoefektivitātes pasākumu projekta īstenošana kopumā ietver sekojošus soļus:

  • Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu (dzīvokļu īpašnieku balsojums) un pilnvarotās personas izvēle un pilnvarošana;
  • Tehniskās dokumentācijas izstrāde un saskaņošana (energo audits un uz tā pamata izstrādāts renovācijas tehniskais projekts);
  • Dokumentu sagatvošana un iesniegšana, lai pretendētu uz ERAF līdzfinansējumu, izvērtēšanai Altum;
  • Finansēšanas iespēju apzināšana un piemērotākā varianta (kredīta procenti, finansējuma intensitāte, IRR) izvēle;
  • Vienošanās ar ALTUM par nepieciešamo atbalstu;
  • Vienošanos slēgšana par finansējuma piesaisti un darbu veicējiem par renovācijas darbu izpildi.

Process soli pa solim

Energoefektivitātes pasākumu projekta īstenošana kopumā ietver sekojošus soļus:

  • Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu (dzīvokļu īpašnieku balsojums), lēmumi, protokoli, iesniegums;
  • Tehniskās dokumentācijas izstrāde un saskaņošana;
  • Jāveic finansējuma piesaiste un piegādātāju atlase;
  • Jāvienojas ar Altum par nepieciešamo atbalstu.

Secīgi pa soļiem tas process ir sekojošs:

1.     Dzīvokļu īpašnieki:

  • vienojas par pieteikšanos dalībai energoefektivitātes uzlabošanas  programmā;
  • izvirza pilnvaroto personu un piešķir tai pilnvarojumu energoefektivitātes projekta tehniskās dokumentācijas izstrādei;

2.     Pilnvarotā persona:

  • sagatavo tehnisko dokumentāciju;
  • konsultējas ar kredītiestādi vai citu finansētāju par nepieciešamā finansējuma piesaisti;
  • reģistrējas Altum elektroniskajā sistēmā, iesniedz pieteikumu un citus nepieciešamos dokumentus.

Attiecībā uz pilnvarotajām personām ir izvirzīti sekojoši kritēriji:

  • par pilnvaroto personu, ar kuras palīdzību dzīvokļu īpašnieki pretendē uz atbalstu, var būt juridiska persona. To pilnvaro dzīvokļu īpašnieki. Pilnvarotajai personai ir tiesības īpašnieku vārdā īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kā arī slēgt līgumus ar piegādātājiem par nepieciešamo darbu veikšanu;
  • lai nodrošinātu pilnvarojumu, nepieciešamas 2/3 “Par” nobalsojušu dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz 2/3 dzīvokļu īpašumu, pie nosacījuma, ka māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos vai 100% “Par” balsojums, ja māja nav sadalīta;
  • pilnvarotā persona nevar būt pakalpojuma sniedzējs un tā nedrīkst atrasties interešu konfliktā ar pakalpojuma sniedzējiem: būvkomersantu, autoruzraugu, būvuzraugu un citiem piegādātājiem.

Mēs sadarbojamies ar partneriem, kam ir pieredze siltināšanas projektu vadībā. Izvēloties mūsu projektu vadītāju, var ietaupīt laiku un jau savlaicīgi paredzēt virkni lietu, kas jāņem vērā, lai projektu realizētu veiksmīgi. 

Piedāvājam izvēlēties sava projektu vadītāja atbalstu, kas palīdzēs īstenot energoefektivitātes projektu optimālā laikā un kvalitātē.

3.     Altum:

Pēc dokumentācijas iesniegšanas Altum tos izvērtē un nosaka sekojošo:

  • vai iesniegtā tehniskā dokumentācija atbilst programmas kritērijiem;
  • piešķiramā granta maksimālo procentuālo apmēru;
  • atbilstošo valsts atbalsta (de minimis) apmēru grantam, aizdevumam un garantijai;

4.     Pilnvarotā persona:

  • veic piegādātāju atlasi un tālāk to saskaņo ar Altum;
  • iesniedz Altum granta pieteikumu un pieteikumu finansējumam (izvēloties, vai finansētājs būs kredītiestāde, cita finansējuma avots vai Altum). Altum kā finansētājs tiek izskatīts gadījumā, ja cita kredītiestāde vai finansētājs ir devis savu rakstisku piekrišanu.
  • Kopā ar izvēlēto finansētāju pilnvarotā persona piesakās Altum garantijai. Tas tiek darīts gadījumos, ja izvēlētais finansētājs ir kredītiestāde vai arī alternatīvais ieguldījumu fonds, kas arī ir pieņēmis lēmumu par kredīta papildu garantijas nepieciešamību.

5.     Finansētājs un Altum:

  • finansētājs un Altum pieņem un paziņo savus lēmums. Finansētājs informē par savu lēmumu attiecībā uz aizdevuma piešķiršanu. Savukārt Altum pieņem lēmumu par granta piešķiršanu, gadījumā, ja Altum ir izvēlēts par finansētāju, lēmumu par finansējuma piešķiršanu, kā arī kredītiestādes vai alternatīvā ieguldījuma fonda izvēles gadījumā lēmumu par Garantijas piešķiršanu.

6.     Dzīvokļu īpašnieki:

·     Pieņem kopības lēmumu par:

  • piegādātāju atlases rezultātā apkopotajām projekta īstenošanas izmaksām;
  • programmas ietvaros piešķirtā atbalsta  (aizdevums, grants, garantija) saņemšanu un piemērotajiem nosacījumiem;
  • par turpmākajām apsaimniekošanas izmaksām;
  • par kredīta atmaksas ikmēneša maksājumu;
  • par pilnvarojumu personai, kam tiek uzticētas tiesības parakstīt vienošanās dokumenti par atbalsta saņemšanu programmas ietvaros un līgumu par būvniecības darbu izpildi.

7.     Pilnvarotā persona:

  • pilnvarotā persona paraksta vienošanās ar Altum, banku vai alternatīvu finansētāju un piegādātājiem;
  • Līgumu noslēgšana – pilnvarotā persona paraksta līgumus ar Altum, ar kredītiestādi vai citu finansētāju, ar piegādātājiem.

Pēc šajā punktā minēto darbu izpildes var tikt uzsākti atbilstošie energoefektivitātes uzlabošanas būvdarbi.

Kā varam palīdzēt

PRO DEV 24 ir ievērojama pieredze ēku siltināšanas projektu vadībā, esam veiksmīgi realizējuši vairāk nekā 10 projektus.

Atkarībā no tā, kādā stadijā siltināšanas procesa ietvaros atrodaties – apsverat siltināšanas iespējas, esat jau pieņēmuši lēmumu par mājas renovāciju, jau ir ticis sagatavots mājas energoaudits utt., mēs sniegsim jums nepieciešamo palīdzību.

Pie mums varat saņemt:

  • Konsultācijas par siltināšanas programmu, procesu tās ietvaros, nepieciešamo dokumentāciju utt.
  • Renovācijas projekta vadību (energoaudita sagatavošana, ēkas tehniskā projekta izstrāde, dokumentu sagatavošana un  iesniegšana, sadarbība ar Altum, finansējuma iespēju apzināšana un izvērtēšana, būvuzraudzības un autoruzraudzības organizēšana utt.)
  • Tehnisko ēkas apsekošanu, lai novērtētu komunikāciju stāvokli, būtiskākos momentus, kas jāņem vērā siltināšanās projektā
  • Iespēju izvērtēt sagatavoto kontroltāmi. Mums ir ievērojama pieredze renovācijas projektu īstenošanā

Sazinieties ar mums, un mēs palīdzēsim nosiltināt jūsu māju:

E – pasts: info@prodev24.lv

Zvaniet: +371 23 999 699

No Comments

Ēku tehniskā apsekošana

PRO-DEV-24-SIA_parvaldnieka-likumdosana-apsaimniekotajs

laicīgi atklāj problēmas un palīdz tās risināt!

Lai nodrošinātu dzīvojamo māju drošību ekspluatācijas laikā, to īpašniekiem un/vai pārvaldniekiem periodiski jāveic ēku vizuālā pārbaude. Ja tās laikā tiek konstatēti dažādi būtiski bojājumi, tad nepieciešams spert nākamo soli – lemt par ēkas tehnisko apsekošanu. Tāpat to nepieciešams veikt pirms būves renovācijas, rekontrukcijas vai restaurācijas darbu projektēšanas, būvdarbu atsākšanas vai citos gadījumos, kad jānosaka būves tehniskais stāvoklis.

Tehniskās apsekošanas darbu kārtību un saturu nosaka būvnormatīvs

Ēku tehnisko apsekošanu reglamentē Latvijas būvnormatīvs LBN 405 – 01 “Būvju tehniskā apsekošana”, kurā noteikts apsekošanas darbu kārtība un saturs. Būvju tehniskā apsekošana ir būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu komplekss. Ēku tehnisko apsekošanu veic periodiski to ekspluatācijas laikā atbilstoši konkrētās būves izmantošanas veidam. Tas nepieciešams, lai savlaicīgi konstatētu ēkas bojājumus un defektus, atbilstību noteiktajām prasībām, un tādējādi nodrošinātu ēkas normālu ekspluatāciju un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos. Tehnisko apsekošanu nepieciešams veikt arī pirms būves renovācijas vai restaurācijas darbu projektēšanas, lai noteiktu bojājumu apjomu, kā arī atbilstību būves izmantošanas mērķim, spēkā esošajiem būvnormatīviem un Latvijas nacionālajiem standartiem. Tehniskā apsekošana nepieciešama arī pirms būvdarbu atsākšanas (pēc pārtraukuma vai konservācijas), kā arī pēc avārijas, ugunsgrēka vai citos gadījumos, kad jānosaka būves tehniskais stāvoklis. Būves apseko attiecīgajā jomā sertificēta fiziskā persona, kura ir atbildīga par apsekošanas kvalitatīvu izpildi.

Tehniskās apsekošanas pamatā ir būves vispārīga vizuālā apskate, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos būves bojājumus. Apskates rezultāti var būt pamats detalizētai būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehniskajai izpētei. Ja vizuālās apskates rezultātā nav konstatēti redzami bojājumi, tālāka tehniskā izpēte nav nepieciešama. Pretējā gadījumā (ja ir konstatēti redzami būves bojājumi, kas mazina ēkas stiprību vai noturību) ir nepieciešama tehniskā izpēte un konstrukciju atsegšana. Var rasties situācijas, kad nākas precizēt apstākļus, un tādā gadījumā papildu veic būves ģeotehnisko un hidroģeologisko apsekošanu. Katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi, bet par apsekošanas gaitu, veicamo darbu apjomu, samaksu u.c. nosacījumiem vienojas pasūtītājs ar apsekotāju.

Par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apsekošanu atbild pārvaldnieks

Dzīvojamo ēku gadījumā visu sīkāk reglamentē MK noteikumi Nr. 907 “Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumi”. Noteikumi nosaka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta veikšanas kārtību un nosacījumus. Visu, – apskates termiņus,iekārtu un inženierkomunikāciju piederības un atbildības robežas, attiecības starp dažādiem īpašniekiem sīkāk reglamentē augstākminētie MK noteikumi Nr. 907. Dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku pamatkonstrukciju vizuālā pārbaude tiek veikta reizi gadā, tāpat kā dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku iekštelpu grīdu, griestu un sienu virsmu vizuālā pārbaude. Inženierkomunikāciju vizuālā pārbaude veicama reizi mēnesī.

Ja vizuālajā pārbaudē ir konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi, pārvaldnieks lemj vai sagatavo priekšlikumus dzīvojamās mājas īpašniekam (dzīvokļu īpašnieku kopībai) par darba uzdevuma sastādīšanu tehniskajai apsekošanai, remonta veikšanu un pārvaldīšanas darba plāna papildināšanu, vai dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju. Lēmuma pieņemšana par labu tālākai ēkas tehniskās apsekošanas veikšanai ir īpaši aktuāla, ja vērojami būves bojājumi un defekti, kas mazina ēkas vai slodzi nesošo konstruktīvo elementu stiprību vai noturību. Jāņem vērā arī tas, ka parasti pārvaldnieks nav būvspeciālists un viņam nav pietiekamu zināšanu tehniskos jautājumos. Dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku (būvju) tehnisko apsekošanu jāveic obligāti, ja kopš nodošanas ekspluatācijā vai saskaņā ar attiecīgās dzīvojamās mājas kapitalitātes grupu attiecīgajai būves daļai vai iebūvētajam būvizstrādājumam ir pagājis normatīvajā aktā noteiktais vidējais kalpošanas ilgums. Pieredze rāda, ka parasti pietiek ar sertificēta speciālista veiktu vispārīgu vizuālo apskati, un apsekošana tehniskās izpētes stadijā tiek veikta retāk, dažādu nopietnāku konstrukciju vai inženierkomunikāciju bojājumu, defektu un konstrukciju deformāciju gadījumā, kad vizuāli nevar noteikt to bīstamību vai cēloņus. Tādos gadījumos ir nepieciešama rūpīgāka izpēte, lai tās rezultātā iegūtu informāciju par pamatnes, konstrukciju vai inženierkomunikaciju raksturlielumiem, precizētu to tehnisko nolietojumu un stāvokli, varētu izdarīt secinājumus un izstrādāt ieteikumus pasūtītājam par to turpmāko ekspuatāciju. Izpētei veido atsegumus, skatrakumus vai urbumus, veic zondāžas, uzmērīšanu un fotofiksāciju, izmanto kontroles mērinstrumentus, lieto speciālas materiālu nesagraujošās metodes un pārbauda materiālu stiprību laboratorijā, apseko segto konstrukciju defektus un bojājumus, kā arī veic citas nepieciešamās darbības. Atkarībā no apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta specifikas izpētei lieto atbilstošas metodes, kas sīkāk definētas būvnormatīvā LBN 405 – 01.

Vieglprātība var dārgi maksāt nākotnē

Pašlaik daudzviet aktualitāte ir ēku siltināšana. Vai tehniskā apsekošana ir jāveic kā obligāta procedūra? Izrādās, – detalizēta tehniskā izpēte nav obligāti nepieciešama. Tās nepieciešamība tiek vērtēta katrā gadījumā atsevisķi, atkarībā no uzdevumiem, apsekotājam iepazīstoties ar objektu, kā arī balstoties uz vizuālās apskates rezultātiem. Vizuālā apskate būtībā ir tehniskās apsekošanas pamats, – pirmais posms. Vien jāņem vērā, ka būvju tehniskās apsekošanas atzinums ir viens no dokumentiem, kas nepieciešams līdzfinansējuma atbalsta saņemšanai, siltinot dzīvojamās mājas, skolas, bērnudārzus un citas sabiedriskas ēkas.

Diemžēl bieži vien tehniskā apsekošana tiek uzskatīta par formalitāti un netiek veikta pietiekami kvalitatīvi, līdzekļu ekonomijas nolūkos dodot priekšroku virspusējai apskatei. Tomēr arī siltināšanas projektos dažreiz ar to vien nepietiek, un tādējādi var palikt nepamanīti, it kā nenozīmīgi bojājumi vai defekti, kas jau tuvākajā laikā var kļut nopietni un pat potenciāli bīstami.

Ja tehniskā apsekošana tiek veikta virspusēji, nepietiekami kvalitatīvi un netiek pievērsta uzmanība svarīgiem mezgliem, būvdarbu laikā netiks veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu defektus, bojājumus un apstākļus, kas var tos radīt. Tas savukārt var radīt jaunus bojājumus, kuru novēršanai un pieļauto kļudu labošanai būs nepieciešams daudz darba un finansiālu ieguldījumu.

Nedrīkst nenovērtēt tehniskās apsekošanas nozīmīgumu, jo centieni nedaudz ietaupīt var desmitkārtīgi “atmaksāties” nākotnē. Turklāt var nākties pārmaksāt jau uzreiz – gadījumos, kad nepilnīgi nekvalitatīvi veiktas tehniskās apsekošanas dēļ pieņemti nepareizi projektu risinājumi, rodas neparedzēti remonta vai konstrukcijas pastiprināšanas darbi (kam bija jābūt paredzētiem jau sākumā), neizbēgami notiks arī būvdarbu sadārdzināšanās. Ja notiek ievērojami ēku renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbi, bez vispusīgas tehniskās apsekošanas detalizētas tehniskās izpētes stadijā neiztikt, to par pienākumu uzliek arī likumdošana. Atkarībā no uzdevuma un projektēšanas darbiem nepieciešams noteikt konstruktīvās shēmas, konstrukcijas, to materiālus, stiprību, raksturlielumus, nestspēju, inženiertīklu sistēmu veidus, tīklu shēmu, parametrus, it īpaši, ja ir paredzētas konstruktīvās shēmas izmaiņas, slodžu palielināšana, jaudas palielināšana – to visu iegūst tehniskās izpētes veikšanas rezultātā. Tādēļ ir svarīgi to veikt padziļināti, nestspēja var vairākkārt atsķirties, tādēļ šis faktors var būt ļoti nozīmīgs un noteikti jāņem vērā, un šādu piemēru var būt ļoti daudz. Tādēļ vislabāk apsekošanas darbu veikšanu uzticēt sertificētiem būvinženieriem, kuri specializējas izpētē.

Ēku tehniskā apsekošana sniedz būtiskus ieguvumus

Ēku tehniskās apsekošanas laikā tiek veikta virkne darbu, lai novērtētu konkrētās būves tehnisko stāvokli. Galvenie no tiem ir ēkas pamatkonstrukciju: pamatu, nesošo sienu, pārsegumu, kāpņu, jumta pārbaude. Nepieciešams pārbaudīt arī iekšējos un ārējos inženiertīklus, ēkā uzstādītās iekārtas, kā arī veikt vēl citu pozīciju pārbaudes. Jāņem vērā, ka gāzes apgādes sistēmu, elektroapgādes sistēmu, pretdūmu aizsardzības sistēmu, iezemējuma un zibensaizsardzības ietaišu, vājstrāvas ietaišu un liftu tehnisko izpēti veic specializētie dienesti atbilstoši savai kompetencei.

No tehniskās apsekošanas laikā veicamajiem darbiem neko nevar izcelt kā svarīgāku vai mazāk svarīgu, jo tehniskā apsekošana ir darbu komplekss, kas viens otru papildina. Uzmanību vienādā mērā prasa arī visas galvenās ēkas konstrukcijas, jo tās (pamati, sienas, pārsegumi, jumts) ir vienlīdz svarīgas. Īpaša  uzmanība gan tiek veltīta bojātām konstrukcijām vai to daļām, atsevišķiem bojājumiem jebkurās konstrukcijās (piemēram, plaisām sienās var būt dažāda esoša vai potenciālā bīstamības pakāpe atkarībā no to atvēruma platuma, rakstura, izcelsmes, dziļuma, dinamikas, atrašanās vietas, sienas veida u.tml.). Tāpat pastiprinātu uzmanību prasa situācijas, kad nepieciešams noteikt dažādu bojājumu un deformācijas cēloņus, un tieši tādēļ bieži nepieciešams veikt detalizētu tehnisko izpēti, jo ar vizuālu apskati vien nepietiek – tā tikai konstatē problēmu, bet neuzrāda tās būtību un dziļumu. Sarežģītākos gadījumos būvinženieri pieaicina citus speciālistus – piemēram, ģeologus, ja nepieciešams veikt pamatnes grunts un pamatu deformācijas izpēti; ģeodēzistus, ja nepieciešams noteikt būvju deformāciju lielumus, utt., kuru sniegtie rezultāti un slēdzieni dod savu labumu kopējā vērtējumā. Tehniskā apsekošana nav formalitāte, tā var atklāt daudzas arī neredzamas problēmas. Paļauties uz veiksmi ar cerību (vai paviršu nespeciālista atzinumu), ka “tas jau tikai virspusējs, nebūtisks bojājums”, un riskēt ar projekta īstenošanu bez rūpīgākas pārbaudes šādos gadījumos būtu bezatbildība.

Taču ēku tehniskā apsekošana sniedz arī vairākus būtiskus ieguvumus, un to spējuši novērtēt daudzi. Bieži tehnisko apsekošanu pasūta nekustamo īpašumu pircēji, kas vēlas pirms konkrētas būves iegādāšanās noskaidrot tās tehnisko stāvokli. Tāpat to ir novērtējuši arī ēku pārvaldnieki, kas problēmu rašanās gadījumā grib noskaidrot ne tikai konkrētās problēmas nopietnību un bojājumu bīstamību, bet gūt plašāku informāciju par visas ēkas tehnisko stāvokli un to, cik tās konstrukcija droša ekspluatācijai tagad un tuvākajā nākotnē, kā arī speciālistu rekomendācijas, ko konkrētajā gadījumā labāk darīt. Apsekošanas rezultātus apsekotājs apkopo tehniskās apsekošanas atzinumā.

No kvalitatīvas tehniskās apsekošanas var būt atkarīga ēkas un tās iedzīvotāju drošība, tādēļ tās nozīmi nedrīkst nenovērtēt, tieši otrādi, – atsevisķos gadījumos tas var būt ļoti nozīmīgi. Tehniskās apsekošanas veicējsnir atbildīgs par atzinumā sniegto informāciju – par to, vai ēka ir derīga drošai ekspuatācijai. Tāpat apsekotājs ir atbildīgs arī par citiem apsekošanas laikā konstatētajiem atzinumiem – par esošajām problēmām un veidiem , kā tās atrisināt. Savukārt apsekošanas pasūtītājs iegūst vērtīgu informāciju par pašreizējo situāciju, esošajām un potenciālajām problēmām un ieteicamo rīcības plānu.

Galvenie ieguvumi, ko sniedz būvju tehniskā apsekošana:

  • vispusīga informācija par būves patieso stāvokli;
  • precīza un pamatota informācija par būves, tās daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu materiāliem, to raksturlielumiem, tehnisko stāvokli un nolietojumu;
  • veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstība normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām;
  • iespēja ēkas stāvokļa uzlabošanas pasākumus plānot atbilstoši reālajai situācijai, nevis virspusējiem pieņēmumiem;
  • ēkas vērtības paaugstināšana potenciālo pircēju vai īrnieku acīs, apliecinājums apsamniekotāju izdevumu un darbības pamatotībai;
  • ieteikumi un rekomendācijas apsaimniekotājiem un īrniekiem pareizai ēkas ekspluatācijai, kā arī iekārtu un būves daļu ilgmūžības palielināšanai.

Pārpublicēts no “Pārvaldnieks” Nr. 8 (15) 2013, teksta autors: A. Kalmiņš